Mistiskajā Apšupes krustojumā, kur šoseja Jelgava-Tukums šķērso Rīgas-Liepājas šoseju, katru gadu autoavārijās dzīvību zaudē cilvēki. 1999. gadā šeit zaudēja dzīvību ievērojamais latviešu dramaturgs Pēteris Pētersons ar kundzi. Dīvaini , jo abiem ceļiem ir asfalta segums, krustojumā redzamība laba. Te nekad nav liels braucamrīku blīvums, un krustojums aprīkots ar ceļa zīmi “Neapstājoties tālāk braukt aizliegts”
Kā tas var notikt?
Iemesls izrādījās neticami vienkāršs: Šoferi neaptur pie STOP-zīmes. Redzēt gan redz, bet brauc garām. Nav laika, jāsteidzas. Varbūt cer, ka tik klusā vietā negadīsies neviens pretimbraucējs. Iespējams, avāriju izraisītāji pirms tam vairākkārt bija laimīgi bez apstāšanās izbraukuši šo krustojumu un kļuvuši pārdroši.
Apstāties ir svarīgi ne tikai pirms krustojuma. Tas jādara arī tad, ja notiek avārija, ja izveidojas bīstama situācija, ja labi nezin ceļu, ja motorā dzirdami trokšņi u.t.t. Savlaicīgi apstāties ir tikpat svarīgi, kā sekmīgi turpināt ceļu.
Mūsdienu cilvēka dzīve kļuvusi līdzīga straujam autobraucienam. Tā paiet ātri skarot datora taustiņus, ātri pāršķirstot avīzes, ātri runājot mobilā telefona klausulē. Apstāties nedrīkst, ko jūs! Jāspiež gāzes pedālis, ar sānu redzi vērojot, vai jau netuvojas konkurents.
Bet apstāšanās ir nepieciešama. Dzīves ceļa krustojumi jāšķērso ar apdomu īpaši tāpēc, ka uzstādītās zīmes mēdz būt pretrunīgas un maldinošas. Dzīvē derētu bieži apstāties un vispusīgi apsvērt ceļa virziena un paša mērķa pareizību. Galu galā arī veselības labad nepieciešams reizēm norimties. Atšķirībā no automobiļu dzinējiem mūsu motoram gan ir lielāks darbmūžs – septiņdesmit un vairāk gadu, bet ar noteikumu, ka tas strādā slodzes un atslodzes režīmā.
Šos prāta apsvērumus dzīves skrējienā iesaistītajam cilvēkam ir ļoti grūti īstenot, tāpēc Dievs visu iekārtojis tā, lai nevaļīgais cilvēks reizēm būtu spiests apstāties. Izmantojot šādus brīžus rimtai apcerei, ceļinieks atgūst garīgo līdzsvaru un rod jaunas vērtīgas atskārsmes. Tādas ir mantojis arī šī raksta autors savas dzīves apstāšanās brīžos. Iegūtais viņam liekas izcili vērtīgs un nozīmīgs. Cerams, ka arī lasītājs nepaliks zaudētājos, iepazīstoties ar pārdomām un atskārsmēm, kuras autors atzīst par patiesībām.
